Dzimte

1. Dzimte jeb arī sociālais dzimums (angl. gender)¹ ir sabiedrības vides un kultūras ietekmē izveidojušās noteiktu īpašību apkopojums, kas nosaka vīriešu un sieviešu uzvedību. Dzimte plašāk tiek apskatīta kā piederība vai identitāte.

2. Tā kā Latvijā nav bijušas diskusijas par dzimumu un dzimti, tad ir svarīgi ņemt vērā, ka bieži vien šie abi termini tiek jaukti. Ir nepieciešams saprast, ka ne visas vīriešu un sieviešu īpašības, lomas u.c. lietas izriet no bioloģijas. Šī iesmesla dēļ saka, ka dzimte ir sociālā konstrukcija.

3. Tad, kad kādas īpašības, lomas, uzdevība u.c. lietas bez pierādīta pamata tiek piemērotas kādam dzimumam, to sauc par bioloģizēšanu. Piemēram, tas, ka sievietēm ir jābūt virtuvē, vai tml.

4. Kad runā par dzimti, ir jāsaprot, ka tiek runats par sabiedrības idejām par to, kādam ir jābūt vīrietim un sievietei, kādi faktori to ietekmē un kā atšķiras. Piemēram, mums ir atšķirīgi priekšstati, kādam ir jābūt vīrietim, nekā ar austrumu zemēm.

Ar dzimti saprot vīrišķību un sievišķību, vīriešu dzimti un sieviešu dzimti.

5. Dzimtei ir tieša saikne ar dzimumu, jo mēs visupirms no vizuālajām pazīmēm nosakām dzimumu un tad attiecīgi tam piemērojam dzimti (priekšstatus). Piemēram, ir iespējama situācija, kad mēs redzam cilvēku ar gariem matiem un attiecīgi iedomājamies, ka tā varētu būt sieviete, bet nav. Tālāk kāds no mums var piemērot stereotipus (angl. gender streotypes), ka vīriešiem nevar būt gari mati. Attiecīgi - tiek piemērotas sabiedrības normas kādam no dzimumam, kuru pamatā nav bioloģijā.

6. Dzimtes termins nenoliedz bioloģisko dzimumu. Tās ir saistītas, bet dažādas lietas.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka dzimtes termins nemaina vairākuma izpratni par to, kas ir vīrietis un kas ir sieviete.

Nemot vērā dzimti, vīrietis vairākuma izpratnē būtu vīrieša dzimuma cilvēks, kas pēc īpašību kopuma pieder vīriešu dzimtei; un attiecīgi tas pats par sievietēm.

7. Ar piederēšanu kādai noteiktajai dzimtei tiek saprasts, kā sabiedrība uztver šo cilvēku, kā, piemēram, vīrieti, viņš jūtas piedrīgs pie šiem cilvēkim, kā arī uztver sevi kā vienu no vīriešiem. Šīs visas lietas devī ietver gan stereotipus, gan uzdevības normas, gan izskatu utt. Dzimte ir izteikti sabiedriska lieta.

Lai labāk saprastu, ir jāņem vērā, ka dzimumu nosaka:

• hromosomas;
• hormoni;
• dzimumorgāni;
• sekundārās pazīmes (apmatojus, krūtis).

Bet dzimte ir tas, ko mēs kā sabiedrība piekabinam klāt, kam īsti nav pamata bioloģijā:

• uzdevības normas;
• ģērbšanās;
• lomas un specialitātes;
• izskats;
• utt.

Kā piemēru, ko mēs piekabinam klāt dzimumam, var minēt to, ka sievietēm ir jāslēpj krūtis, kā ir pieņemta mūsu kultūrā, bet, piemēram, Āfrikā vietās nav tādas normas.

Un reizē lieta, kurai īsti nav nekādas bioloģiskas saiknes, ir piemēram sieviešu un vīriešu apģērbju izteiktas atšķirības un normas.

8. Dzimti apskata, pēta un apraksta tādi zinātnes novirzieni kā socioloģija, psiholoģija, seksoloģija un neirozinātne. Visaptverošas tēmas tiek apskatītas dzimtes studijās (angl. gender studies).

Pielietojums

Juridiski

Svarīgi ir ņemt vērā, ka dažādās nozarēs dzimtes jēdziens tiek uztverts un definēts citādi.

1. Juridiskajā kontekstā ar dzimti (angl. gender) tiek saprastas tās īpašības, lomas un stereotipi, kā arī uzvedība, kuras tiek piemērota cilvēkiem.

Svarīgi ir ņemt vērā to, ka juridiskajos kontekstos dzimtes jēdziens pārsvarā tiek izmantots, lai novērstu diskrimināciju, vardarbību vai citas kaitīgas darbības dēļ tā, kā cilvēks tiek uztverts. Tas tiek šādi nodalīts, jo diskrimācija var arī būt pret cilvēku, kas nav tā dzimuma. Piemēram, vīrieši var tikt diskriminēti uz dzimtes pamata, ja tiek saukti par sievietēm vai ka neatbilst priekšstatiem, kādam vīrietim ir jābūt.

2. Uz dzimumu balstīta diskriminācija tad attiecīgi būtu tās bioloģiskās pazīmes, kuru dēļ ir citāda attieksme. Piemēram, sievietes tiek nostādītas mazāk labvēlīgā situācijā grūtniecības vai maternitātes dēļ.

3. Vēlos norādīt, ka Eiropas juridiskajā praksē (kā norāda Dr.iur. Kristīne Dupate rakstā “Konvencija atbilst Satversmei un Latvijas tiesību sistēmai” ²) dzimuma un dzimtes termini tiek uztveri saistīti - attiecīgi termini vīrietis un sieviete tiek saprasti vairākuma izpratne.

Attiecīgi tad Stambulas konvencijā dzimtes jēdziens (angl. gender) būtu jāuztver kā aizsardzību uz dzimtes (sociālā dzimuma) pamata saistībā ar dzimumu (bioloģisko dzimumu).

4. Reizē ir arī jāsaprot tas, ka valsts uzdevums nav kontrolēt tās pilsoņu izpausmes. Arī dzimtes izpausmes, bet nodrošināt aizsardzību pret diskrimināciju.

Kā piemēru, var minēt gadījumu, kad jaunietis Helovīna svētkiem apģērbjas kleitā. Valsts nedrīkst šādu personisko izpausmi kontrolēt un aizliegt, bet reizē valsij ir jānodrošina, ka šis jaunietis netiek piekauts.

Bet svarīgi ir ņemt vērā, ka transpersonas, piemēram, persona, kas piedzimstot ir bijusi meitene un vēlāk mainīja dzimumu uz vīriešu, tiek uztvertas godprātīgi likuma priekšā. Tas nozīmē, ka šī dzimuma maiņa nav notikusi ar viltu, kā daļa uzskata, lai iekļūtu viena dzimuma telpās. Mēģinājumi bez pierādījumiem apgalvot pretēji būtu uzskatāma par diskrimināciju.

Manuprāt, vislabākais piemērs būtu nebinārās personas (plašāk lasīt zemāk). Tās ir personas, kuras sociāli sevi nepieskaita ne pie viena no dzimumiem skatoties pēc dzimtes, bet kurām ir viena vai otra dzimuma ķermenis. Piemēram, androgīna izskata cilvēki.

Socioloģija

Socioloģija kā zinātne, kas pēta sabiedrību, balsta savus priedumus uz pētījumiem un šo zinātni nevajadzētu jaukt ar dažādu filozofu teorijām un spriedumiem. Tiesa socioloģiju ir ietekmējuši dažādi filozofi, bet tiktāl, cik spriedumi ir pārbaudāmi un atkārtojami.

Dzimtes socioloģija atšķiras no dzimtes studijām, bet reizē arī pārklājas. Kamēr dzimtes studijas apskata dažādus fenomenus un kultūras, to papildina socioloģija, kas meklē likumsakarības, ietekmi un citus vairāk pierādāmus faktus.

Juridiskajā kontekstā parasti atsaucas uz socioloģiju.

Citas dzimtes

1. Tā kā dzimte ir izteikti sabiedriska lieta, tad attiecīgi ir arī cilvēki, kuri nejūtas piederīgi kādai dzimuma grupai, neizskatās atbilstoši vai vispār izteikti atšķiras no citiem.

Svarīgi ir ņemt vērā tādu fenomenu kā medikalizāciju. Tas nozīmē, ka sabiedrība arvien plašāk un plašāk izmanto medicīnas terminus un ap tiem būvē savas izpratnes, identitāti un piederību. Jāsaprot, ka juridiskais un zinātniskais konteksts var nebūt tas pats, ko sociāli saprot (vai nesaprot).

2. Psiholoģija jau sen ir noteikusi to, ka cilvēkam būs gan vēlme piedērēt kādai cilvēku grupai, gan arī būs vēlme veidot pašam savu identitāti. Attiecīgi šī piederība un identitāte var veidot kopēju kultūru starp šiem cilvēkiem.

3. Svarīgi ir ņemt vērā dzimte nav dzimums. Ar šiem dzimtes terminiem tiek saprasta piederība vai identitāte. Līdzīgi kā citi termini arī noteiktu dzimšu termini saīsina aprakstu par sevi.

Reizē arī ir svarīgi saprast, ka cilvēki, kuri nejūtas piederīgi kādam dzimumam ne vienmēr būs transpersonas (cilvēki, kas vēlas mainīt savu ķermeni). Piemēram, var būt pēc dzimuma sieviete, kas sevi galīgi nesaista ar citām sievietēm, bet nevēlas arī mainīt savu ķermeni.

4. Reizē ir jāsaprot, ka ir atšķirība starp dzimtes identitāti un dzimuma identitāti. Bieži vien es dzirdu muļķības par vīriešiem, kas sevi identificē par sievietēm, lai piekļūtu viena dzimuma telpas. Svarīgi ir ņemt vērā to, ka pašidentifikācija juridiski tiek uztverta godprātīgi. Tas nozīmē, ka pat, ja tas vīrietis sevi identificē par sievieti, bet tad nav bijis godprātīgi dzimuma ziņa, tad tā netiek uztverta par identitāti, bet maldiem.

5. Pirms es pieķeros pie slavenajām 56 (vai cik tur dzimtēm), vajadzētu no tā maldīgā saraksta izņemt pāris, kas neskaitās dzimtes.

Pirmkārt, ja mēs ņemam vērā, ka ir transpersonas (cilvēki, kuri nejūtas, ka ir pareizā dzimuma ķermenī), tad attiecīgi cilvēki, kas jūt, ka viņu ķermenis atbilst, būtu cispersonas. ^{(Vairāk par transpersonam rakstā par dzimumu, ja esmu jau to uzrakstījis)}.

Šie priekdēkļi (angl. prefix) nāk no grieķu valodas. Trans- nozīmē pretēji, otrā pusē vai cauri, bet attiecīgi cis- nozīmē šajā pusē. Tie norāda, vai personai ir dzimumtraucējumi tam, ka ķermenis neatbilst dzimuma identitātei: transseksualitāte.

Ņemot šo vērā mēs no drausmīgā “džendera” saraksta varam noņemt šādus terminus angļu valodā:

• cis: burtiski nozīmē ne transpersona;
• cisgender: burtiski nozīmē, ka nav transpersona un dzimte sakrīt ar dzimumu, cispersona;
• cis female: sieviete, kas nav transpersona;
• cis male: vīrietis, kas nav transpersona;
• cis man: vīrietis, kas nav transpersona un pieder pie vīriešiem, vīrietis;
• _cis woman: sieviete, kas nav transpersona un pieder pie sievietēm, sieviete;
• cisgender female: atkārtojums;
• cisgender male: vēl viens atkārtojums;
• cisgender man: vēl viens atkārtojums;
• cisgender woman: un vēl viens atkārtojums;
• female to male: transpersona, kas no sievietes mainīja dzimumu uz vīriešu;
• intersex: bioloģiskais dzimums, kad hromosomas, hormoni, dzimumorgāni vai sekundārās pazīmes neatbilst bioloģiskajiem vīriešiem vai sievietēm;
• male to female: transpersona, kas no vīrieša mainīja dzimumu uz sievietes;
• trans: transpersona;
• trans female: atkārtojums;
• trans male: atkārtojums;
• un tad vēl vairāk atkārtojumi, kas nozīmē vienu un to pašu;

Kā var redzēt iebiedētāji vienkārši uzskaita vienu un to pašu dažādās versijās.

5. Svarīgi ir ņemt vērā, ka dzimtes identitāte ir personiska lieta. Cilvēki, kuri no ārienes izskatās vai uzdevas it kā atbiltoši kādai dzimtei nenozīme identitāti jebšu sevi tā nesauc. Reizē arī izskata apzīmējumi ir var būt vai nebūt identitāte. Pārsvarā tā nav.

6. Nebināras personas ir cilvēki, kuri sevi īsti nesaista ar vienu vai otra dzimuma normām.

Kā identitāte tā var izpausties ar sevis nesaistīšanu ar dzimumlomām, uzvedības stereotipiem vai rakstura īpašībām, kuras piemīt atbilstošām dzimuma grupām. Izskata ziņā nebināras personas var izskatīties gan pēc vīriešiem, gan pēc sievietēm vai nenosakāmi, bet izskats nenosaka identitāti. Tikai daļa no nebinārām personām ir arī transpersonas.

Personas, kuras sevi nesaista ar dzimumiem vai dzimti sevi mēdz angliski saukt: non-binary, agender, genderless, gender-free u.c.

Reizē arī personas, kuras sevi saista ar sabiem dzimumiem: bigender. Daļēji: demigender.

7. Amerikas pirmiedzīvotāju kultūrā ir termins divgarīgā persona (angl. two-spirit). Tā ir speciāla dzimte šajā kultūrā, kas apzīmē personas, kuras sevī iemieso abus dzimumus/dzimtes. Lietot to terminu ārpus viņu kultūras ir nepieklājīgi.

Šo es pieminu, jo ir vēl vairākas kultūras, kurās dzimtes kā atšķirīga sociālā grupa eksistē.

8. Ar androgīns (angl. androgynos) sākumā aprakstīja cilvēkus, kam vizuāli piemīt abu dzimumu izskata pazīmes, bet vēlāk arī tā kļuva par identitāti. Ne visi šie cilvēki sevi identificē šādi.

9. Ar plūstošo dzimti (angl. gender fluid) tiek saprasti cilvēki, kas tā teikt plūst pa dzimti. Vienu brīdi manierisms var būt kā tipiskam vīrietim, otru - kā sievietei.

10. Ar dzimumneatbilstību (angl. gender nonconforming) tiek saprati cilvēki, kas īsti neatbilst vienam vai otram dzimumam/dzimtei. Viņi bieži vien veido tādu kā kolāžu ar īpašībām un attieksmi no dažādām dzimtēm.

11. Ar dzimumjautāšu (angl. gender questioning) tiek saprasti cilvēki, kuri īsti nav sapratuši, kuram dzimumam/dzimtei viņi pieder vai identificējas.

Kopsavilkums

Dzimte ir sabiedriska lieta. Citas dzimtes identātes kā vīriešu vai sieviešu tiek saistītas ar to, ka šie cilvēki neatbilst noteiktiem stereotipiem, izskatam vai pieņēmumiem. Tā ir izteikti personīga lieta.

Dzimtes termins nemaina dzimumu, bet nosauc lietas, kuras mēs piemērojam kā atbilstošas dzimumam.

Juridiski tiek skatītas lietas uz dzimtes pamata, bet piemērotas tās balstoties uz dzimumu. Tā teikt, tiek runāts par lietām, kuras mēs iedomājamies kā kulturāli atbilstoši kādam dzimumam, bet kuram nav pierādījumi bioloģijā.

Lielākajai daļai dzimte un dzimums nemainīsies, bet diskusijas par šīm tēmām var mums likt saprast, ka bieži vien lietas, kuras mums kulturāli šķiet kā pašsaprotamas nemaz nav balstītas bioloģijā.

Un … bū, bū, dženders nāk ar lūpu krāsu!

Piezīme. raksts var tikt precizēts. Droši rakstiet par neprecizitātēm.

Komentāri: