Sarunas "Stambula vairs nav pseidoproblēma. (..)" apskats
Nesen twitera ierakstā, kur Nils S. Konstantinovs (lietotājvārds @lasitajs_nr1) kļūdaini apgalvo, ka, citēju, “Valsts skola liek bērniem vilkt sēru drēbes un dalīs bezmaksas atribūtus, lai demonstrētu par Stambulas konvenciju.” 1, es saskāros ar to, ka ļoti iespējams viņš pats nesaprot šīs dzimuma un seksualitātes lietas. Tāpēc varētu apskatīt viņa neseno diskusiju ar Jurģi Liepnieku 2.
Šī apskata mērķis ir analizēt izteiktos argumentus, kas ir saitīti ar Stambulas konvenciju, dzimumu un dzimtu un seksualitāti.
1. Diskusiju uzsāk Konstantinovs, apgalvojot, ka Saeimā notikušās diskusijas par to, ka nevajadzētu denonsēt Stambulas konvenciju, vairs nav par pašu tekstu, bet gan par ideoloģijām. (laiks 3:25)
Es domāju, ka, protams, var ko šādi apgalvot, bet ir svarīgi ņemt vērā arī, par kādām ideoloģijām ir runa. Tas, ko var novērot ar šo visu Konvencijas denonsēšu, ir tas, ka informācija tiek sagrozīta vai interpretēšana nav godprātīga. Nevajag izlikties, ka Latvijas un Eiropas likumdošanai nav ideoloģijas - tāda ir - drīzāk ir runa par šo ideoloģiju godprātību, kas Konstantinova pusē ir apšaubāma.
2. Tālāk Konstantinovs apgalvo, ka nebija īsti nekādas pārmaiņas, kad Konvenciju pieņēma un ka nebūs nekādas, kad atcels, tajā sfērā, uz ko tā attiecas. (laiks 4:09)
Manuprāt, ir ļoti ciniski apgalvot, ka nekas nav ticis veikts. Arī šobrīd es visapkārt redzu dažādus uzskaitījumus, kā arī runas par to, kā Stambulas konvencija ir ietekmējusi likumus un kādi novēršanas un izglītošanas pasākumi tiek plānoti. Bet katrā gadījumā paveikto saraksts aug. Tas ir atrodams lapā “Stambulas konvencija” zem virsraksta Paveiktais.
Tālāk to, ko Konstantinovs redz sabiedrībā, es nekomentēšu. (laiks 6:40) Viņu kritizē Liepnieks. (laiks 7:32)
3. Līdz ar Liepnieka atgriešanos tēmā par Stambulas konvenciju, viņš (pārlasot visu) secina, ka par tekstu ir nepieciešams runāt, jo cilvēki (kā arī Konstantinovs) izplata pilnīgas muļķības par to, kas tur it kā ir un kas no tā it kā iziet, kā tur īstenībā nav. (laiks 8:03) Un saka, ka tas nav ideoloģisks konflikts, bet par cilvēkiem, kas māk lasīt un kas nemāk. Vienīgā vieta, kur ir problēma ir tas, ka tur vienā vietā ir pieminēts vārds dzimta, sociālā dzimums. (laiks 9:08) … (laiks 12:11)
Šeit es vēlos piebilst, ka neskaitāmas reizes sociālā dzimuma termins ir ticis negodprātīgi interpretēts. Es jau kritikā par Rudevsku rakstīju šo:
Šajā sakarā es vēlos piebilst, ka “gender” termina atzīšana Latvijā kā dzimte vai sociālais dzimums nemaina vairākuma izpratni par to, kas ir vīrietis un kas ir sieviete, jo pēc pašas socioloģijas izpratnes ar vārdu “vīrietis” tiek saprasts bioloģiskais vīrietis, kura sociālā dzimuma (dzimtes) piederība ir arī vīriešu, un attiecīgi: sieviešu dzimums - sieviešu dzimte. Ir ļoti negodprātīgi centies mudināt uz citu interpretāciju tikai tāpēc, ka eksistē cilvēku mazākums, kas dzimte atšķiras.
Attiecīgi, kad kāds dokuments angliski min gender, tas būtu arī jāsaprot kā vairākuma izpratnē.
4. Tālāk Konstantinovs atkal apgalvo, ka, viņuprāt, nedz Konvencija neuzlabos, nedz pasliktinās cīņu pret vardarbību. (laiks 12:47) … (laiks 13:22)
Ir vairākkārt redzēts, ka vardarbības statistika tiek arī negodprātīgi uztverta.
5. Runājot par vērtībām, Konstantinovs apgalvo, ka tās dienas rīta intervijā ar politoloģi no Stradiņu universitātes viņa teica, ka apraksta, ietver vai definē Eiropas vērtības, Eiropas vērtību kodolu (laiks 13:36) … (laiks 16:26)
Es nezinu, kur Konstantinovs izlaida šo, bet, jā: kad tiek runāts par kaut kādām Eiropas vērtībām, tad tiek runāts par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu 3, kas sevī ietver šādas sadaļas:
- cieņa;
- brīvības;
- solidaritāte;
- pilsoņu tiesības;
- tiesiskums.
Reizē arī iepriekš es esmu atsaucies uz to, ka šī Stambulas konvencija iziet no pamattiesībām.
6. Liepnieks norāda par dzimumu vienlīdzību kā Eiropas vērtību. Un salīdzina ar citām valstīm. (laiks 18:09)
Eiropas Savienības Pamattiesību harta 3 III. sadaļa 23. pants Vīriešu un sieviešu līdztiesība:
Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā.
Līdztiesības princips neliedz saglabāt vai noteikt pasākumus, kuri paredz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētam dzimumam.
7. Liepnieks tālāk norāda uz Stambulas konvencijas4 14. pantu [Izglītība] (laiks 18:50)
14. pants. Izglītība
1. Dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai 1. daļā minēto principu ieviešanu veicinātu ikdienējās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un atpūtas vietās un plašsaziņas līdzekļos.
8. Uz ko Konstantinovs apgalvo, ka Stambulas konvencijas teksts pieļauj plašas interpretācijas (laiks 19:26)
Es vienīgi varu teikt šo: “Lai arī ko varētu apgalvot - tas ir jāpierāda.”
9. Tālāk Konstantinovs runā par mācību materiāliem, kurus Izglītības ministrija izstrādāja skolām, lai mazinātu šos stereotipus. Viņš apgalvo, ka tika mazināti stereotipi, ka “puikām it kā ir jābūt krāniņiem”, “dzimums, ar ko tu piedzimsti tev paliek uz visu mūžu”, “bērniņus var piedzemdēt tikai sievietes”, “dzimums ir kaut kas, kas ir nemainīgs” (laiks 21:06)
Interesanti, ka šajā situācijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēmumā Kjeldsen, Busk Madsen and Pedersen pret Dāniju5 ir norādījusi, kā tieši valsīm ir jāmāca par šīm tēmām:
- pirmkārt, tiesības noteikt izglītības saturu ir valstij;
- otrkārt, valsij izglītībā ir jānodrošina objektīva, kritiska un plurālistiska pieeja;
- treškārt, vecāku tiesības nav absolūtas - valstij ir pienākums nodrošināt kvalitatīvu izglītību un bērnam ir tiesības saņemt vecumam atbilstošu informāciju;
- ceturtkārt, nedrīkst veikt indoktrināciju izglītības procesā.
Attiecīgi var uzskatīt, ka Konstantinovs pārkāptu otro un ceturto nosacījumu, jo:
- ne visiem puikām ir krāniņš, ir ļoti, ļoti mazs skaits bērnu, kuriem ir nenoteikti dzimumorgāni piedzimšanas laikā;
- dzimums kā bioloģiskais dzimums var mainīties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sindromu vai transseksualitātes dēļ;
- ir cilvēki, kurus vizuāli visi pieskaitītu pie vīriešu dzimuma, bet viņi var dzemdēt bērnus (dzimtes jautājumi);
- dzimums arī dabā nav nemainīgs.
Attiecīgi tas, ko es vēlos teikt, ir, ka eksistē cilvēki, kuri nepieder šim binārajam sadalījumam vai nu bioloģiski, vai sabiedriski, un valstij ir pienākums būt objektīvai šajā informācijai.
Protams, tas, vai šo informāciju būtu jāmāca ļoti agri ir pilnīgi cits jautājums. Tāpat kā tas, ka bieži vien šī informācija par dzimumu un dzimti tiek pasniegta ļoti sliktā kvalitāte no pasniedzējiem, kas paši nesaprot nianses.
10. Tad Konstantinovs kā piemēru atsaucas uz Bērnu slimnīcas mājas lapu, lai redzētu, kā izskatās nestereotipiska dzimtes izpratne: gan par bērnu fluīdām dzimtēm, par bērniem, kuriem nav dzimuma (laiks 21:58)
Man, protams, būtu vispirms jāuzraksta sadaļu šajā mājaslapā par dzimti, bet, kā jau es nopratu, Konstantinovs liek manīt, ka viņš nesaprot, kāda ir atšķirība starp dzimumu un dzimti un regulāri tos jauc. Tātad …
Ar vārdu dzimums būtu jāsaprot bioloģiskais dzimums (angl. sex). Tas sevī ietver tādas lietas kā hromosomas, dzimumdziedzeri, hormoni, dzimumorgāni un sekundārās pazīmes kā apmatojums, krūtis utt. Lai mainītu dzimumu būtu jāveic izmaiņa kādā no šiem aspektiem.
Kad runa ir par dzimti (angl. gender) ir jāņem vērā tas, ka tā ir izteikti sociālā (sabiedriska) lieta. Dzimtei daļēji izriet no bioloģiskā dzimuma, jo mums ir bioloģiskās atšķirības, bet reizē tā ir sociālā konstrukcija. Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē to, ka tad, kad runā par šīm lietām ir jāņem vērā šī cilvēka piederība nevis bioloģiskā uzbūve. Kad runā par peldošām dzimtēm, to visbiežāk lieto, kad runa ir par androgīna izskata cilvēkiem, kas maina gan savu izskatu, gan manierismu, gan arī citas nianses tipisku vīriešu vai sieviešu piederībai.
Runājot par bērniem, problēmas ar dzimumu būs ļoti mazam skaitam, bet par dzimtes jautājumiem Konstantinovam gan vajadzētu zināt, jo bieži vien šie jautājumu saistās ar to, ka negrib piederēt noteiktu stereotipu dzimumam.
11. Tad Konstantinovs apgalvo organizācija Marta organizē apmācības par bērnu dzimumu transformāciju (laiks 22:35) un saista to ar Stambulas konvenciju un protestu organizatoriem (laiks 23:17)
Vienīgais, ko es atrodu centra Marta mājaslapā, ir par dzimumu līdztiesību un stereotipu mazināšanu. Konstantinovs varētu norādīt, kur ir par dzimumu transformāciju.
12. Liepnieks pārņem, apgalvojot, ka Stambulas konvencija ir juridisks dokuments, kas neatstāj vietu plašām interpretācijām. (laiks 24:54)
…
13. Tad kritizē to, ka Stambulas konvenciju atbalsta cilvēki, kas Konstantinovam nepatīk, (laiks 25:10) un tad tas liecina, ka Konvencijai ir kādas problēmas. Liepnieks saka: “Tas nav loģisks arguments. Tas ir aplams arguments.” (laiks 26:40)
…
14. Tad Konstantinovs apgalvo, ka “viņi” atbalsta Stambulas konvenciju tāpēc, ka tā pārstāv to, ko viņi dara, un lai varētu darīt to, ko uzskata par pareizu. (laiks 27:16) … Liepnieks kritizē uztveri, ka tas, ka protestē ir kādi karogi, tad nenozīmē, ka Stambulas konvencijai ir problēmas. (laiks 28:04)
Tiesa gan ir jānorāda, ka socioloģijas pētījumi norāda to, ka daudzas problēmas ir saistītas. Tehniski to sauc par intersekcionalitāti (inter - sekcija). Attiecīgi cilvēki, kuri ir vardarbīgi pret sievietēm, bieži vien nebaidās arī savu vardarbību izpaust, piemēram, pret transpersonām vai gejiem. Cik es esmu sapratis, tas ir saistīts ar mazvērtībām vai nepatiku, ka atbilst noteiktiem … stereotipiem. Es domāju, ka Konstantinovam būtu jāzina par šo fenomenu un nebūtu jābrīnās.
Reizē arī ir jāpiemin tas, ka bieži vien geji iestājas par sieviešu tiesības tīri tāpēc, ka geji sievietes neiekāro un draudzību veido citādā veidā, kas liek just līdzi un izprast otru bez iekāres.
15. Tad Konstantinovs apgalvo, ka Konvencija nav vērtību apliecinājums, bet gan par praktiskām lietām (laiks 29:39)
Ir gan, gan.
16. Tiesībsardze izdeva paziņojumu, ka nepieciešami precizējumi (laiks 29:53) … (laiks 30:21)
Kā jau minēju ir neprecizitātes izpratnē.
17. Pārņemot Liepnieks, runājot ar protestētājiem, uzzināja, ka daudzi nav iesaistīti organizācijās vai aktīvi un ka viņi jūt/uzskata, ka Latvijas parlaments uzskata, ka konvencija pret vardarbību pret sievietēm ir kaut kas Latvijas ne tikai nevajadzīgs, bet bīstams. Saskata lielu soli no atpakaļ no Eiropas vērtībām. (laiks 33:18)
Kā jau minēju Eiropas pamatbrīvības tiek uztvertas kā vērtības.
18. Konstantinovs atbild, ka konvencija ir tikai papīrs, vajag darīt (laiks 35:30)
Kā jau minēju, skatīt sadaļu Paveiktais.
19. Salīdzina pat geju un transpersonu tiesībām, jo reizē runāja par bērnu transzāciju, kas visu sabojāja. (laiks 36:48) … (laiks 37:34)
Kas runāja par to? Un kas salīdzināja ar to?
20. Liepnieks apgalvo, ka cilvēki neuztraucās par formālu dokumentu, bet par sieviešu problēmu risinājumu var cerēt, ka Konvenciju parlaments uzskata par bīstamu. Salīdzina vērtību ar citiem lēmumiem. (laiks 38:54)
21. Konstantinovs atbild, ka šī Saeima nespēj risināt jautājumus. Un uzskata, ka argumentācija nav bijusi racionāla, īpaši no aizstāvju puses, pārkāpušu ētikas robežas. (laiks 40:05)
Šeit es varu pieminēt Krištopāna kungu, kurš sāka runāt par Nīderlandes pedofiliem, necienīgi saistot seksuālās minoritātes ar pedofiliem. Viņš nebija aizstāvis un par šo pārspīlējumu netiek runāts.
22. Liepnieks atbild, ka saukt par kremļa aģentiem ir smieklīgi. (laiks 41:09) … Konstantinovs atbild par saukšanu par kremļa aģentu un ienaidnieka meklēšanu. (laiks 42:07)
Rakstā par Rudevskas nekvalitatīvo Stambulas konvencijas juridisko analīzi, es jau izteicu domu, ka argumenti, kas tiek lietoti, lai nepieņemtu šo Konvenciju ir ļoti līdzīgi tiem, kurus Krievijas Federācija izmantoja, lai izstātos no Eiropas Cilvēktiesību tiesas un samazinātu sodus par vardarbību ģimenē.
Manuprāt, ir svarīgi ņemt vērā, ka par kremļa aģentiem tiek saukti tie, kas speciāli izplata nepatiesu informāciju. Tas, protams, ir pārspīlējums pats par sevi, bet, ja mēs pieņemam, ka gender tik tiešām ir jāinterpretē tā kā vairākums saprot dzimumu (ko apstiprina arī lielākā daļa iestāžu), tad par ko īsti ir runa? Arī paskatoties uz vēstuļu skaitu un sfēru apmēru, kas tika iesūtīti uz 2. lasījumu saite, var aptvert, kāpēc šāds iespējams pārspīlējums tiek izmantots.
24. Liepnieks uzskata, ka ir stulbi vērot šo visu. (laiks 43:20)
…
25. Konstantinovs apgalvo, ka cilvēki jūtas slikti, ka nav tikuši pārstāvēti, jo visas diskusijas ir bijušas vienvirziena (laiks 45:00)
Cilvēki jūtas slikti, jo juridiski saistošs dokuments, kas ir pieņemts lielākajā daļas Eiropas Savienības valstīs, tiek uzskatīts par bīstamu Latvijā. Nemaz nerunājot par interpretāciju, ir gana skaidrs, par ko tas ir.
Es apbrīnoju šo politisko teātri, jo ar zināšanām par seksualitāti un dzimtes jautājumiem man jau pašā sākumā bija skaidrs, ka vārds gender būtu jāinterpretē vairākuma nozīmē. Attiecīgi: bioloģiskās sievietes un vīrieši, kas nav interseksuālas vai transpersonas. Bet arī tad ZZS vajadzēja to precizēt. Tas šķiet ļoti necienīgi, ka mazākums tiek izmantots kā naida rīks politiskajās spēlītēs un pašiem pretiniekiem nav objektīvu zināšanu par tēmu, jauc terminus vai, es varu droši teikt, ķer uz zobu.
Vai tā nav bezkaunība?
Tālāk abi runā par politiskajām spēlēm, Ventspils lomu, ZZS.
Kopumā es varu droši teikt, ka šajā sarunā bija atturēšanās no maldu izplatīšanas, bet tādi tomēr bija. Šī konvencija nav par dzimuma minoritātes, tā ir par sievietēm. Un viss tam apkārt tikai norāda uz to, ka ir centieni ļaunprātīgi izmantot valsti.
Piezīme. Raksta teksts var tikt precizēts un labots.
-
Stambula vairs nav pseidoproblēma. Vai NATO ir precedents notikumam Jūrmalā? Kariņa/Citskovska lieta, YouTube, 31.10.2025, saite ↩
-
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 07.06.2026., pilns teksts latviski ↩ ↩2
-
Latvijas Republikas tiesību akti, Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, 11.05.2011., pilns teksts latviski ↩
-
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Kjeldsen, Busk Madsen and Pedersen pret Dāniju, 07.12.1976. teksts angliski ↩